ceļš uz Pāvilostu sākās ap 16:00 Rīgā un nemanāmi ieilga līdz kādiem 24:00, kad ieradāmies galamērķī. Kopumā ceļojums izveidojās tik jauks, ka grūti bija noslēpt sajūsmu un tapa šī bilde. Life is sweet :)
Vakara gaitā notika dažādi brīnumi, no kuriem viens tika fiksēts no Vēju paradīzes balkoniņa pie mūsu numuriņa durvīm. Es nezinu, kas tas bija, bet tas viss notika bez skaņas absolūtā klusumā četros no rīta. MAGIC!
Rukuta vulkāns. Reiz dzīvoja Rukuts, kurš ne reizi nebija redzējis dzīvu vulkānu. Un te pilnīgi par pārsteigumu sestdienas rītā vulkāns ieradās pie Rukuta. Tas tika noķerts un sveiciena veidā nosūtīts Zanei.
Tuvāk semināram. Mūžam aktīvais Ričards nodod instrukcijas čaklākajiem semināra instruktoriem - Kristam un Jurim. Par to, cik instruktori labi, pats pārliecinājos burtiski pēc pusstundas.
Bambuču supertīms vada aerobikas semināru iesācējiem. Kas tas par aerobikas semināru - tā arī netiku gudrs, taču tas netraucēja dažiem pulcēt skaistu meiteņu bariņus savā teritorijā.
Biroja darbs nav viegls, tāpēc fotoaparāta parādīšanās birojā izraisīja zināmu pārsteigumu, kurš nebeidzas - tas pārsteiguma moments. Bet kopumā laipna apkalpošana un lielisks tērpu dizains.
Aerobikas festivālā oficiālā atklāšana ar Martini Asti.
Pēc dienas sākuma, turpinājums bija semināra oficiālā atklāšana. Laiks samaitājās ne pa jokam un lija kā no pārpilnības raga. Īstam vindsērfinga entuziastam gan tas netraucēja.
Semināra atklāšana ar Ričarda Liepiņa lekciju, kurā tika apskatīti semināra vēsturiskie, emocionālie un praktiskie aspekti. Visskaļākie aplausi atskanēja sadaļā sponsori. Uzminiet, kuram sponsoram par godu? :)
Te arī mūsu brīnišķīgais instruktors Juris Vasioleks, nupat kā svaigi apbalvots un iezīmēts ar oranžo šlipsi kā pilntiesīgs semināra instruktors. Man patika Jura piegājiens un serviss instruktāžas laikā.
Šoreiz sponsoru lomā iejutušies arī pārtikas ražotāji. Kas patiesībā no stratēģijas viedokļi ir lieliski. Pēc labi pavadīta laika uz ūdens TĀĀĀĀĀĀĀĀĀ gribas ēst, ka, protams, pagrābsi pirmo, kas trāpīsies pa ceļam. Pašam gan nogaršot nenācās, bet izskatās labi :)
ŠItas bija reāls pasākums. Vārdu sakot - kaut kāds mistisks čalis/vecītis tā uz gadiem nezinu - 50, 60 varbūt, labi saglabājies, no Francijas, runā angliski ar akcentu, ir jautrs visu laiku un visulaiku bāž acīs un mutē korķus un ar visiem fotografējas. Vienk jautri! Varu saderēt, ka varēs viņu satikt visu nākamo nedēļu Pāvilostā, kamēr turpināsies seminārs.
Kāds no semināra dalībniekiem mācās ķert vēju. Masts uz priekšu, masts atpakaļ un tā lieta aiziet rūkdama. Un svētdien vējš tiešām uzrūca.
Mārketeri sabraukuši biezā slānī un rāda, ko spēj. Vismaz ir iespēja kādu preci notirgot :) Katrā ziņā labi ir tas, ka ir iespēja izvēlēties dažādus dēļus un dažādus instruktorus, kuri pamāca. Mēs apstājāmies pie aktīvākā.
Nu re, Krišjānis Tūtāns kā dzīvs un rāda ko māk vējā, kas varbūt nebija pats labākais šādiem trikiem, taču bija daudzi, kas pat neko tamlīdzīg nebija redzējuši, tāpēc interesanti bija visiem.
Skaisti, ja?
Vējš pieturējās, tāpēc tie, kuri daudz maz mācēja braukt, varēja izbaudīt sauli, viļņus un vēju. Ko pārējie? Cepa sponsoru desas, uzgrauza čipšus un mēģināja izklaidēt sevi savādāk.
Pāvilosta ir demokrātiska vieta, tāpēc šeit mierīgi sadzīvo visi vēja draugi.
Pāvilostā vai PO ( kā tā tiek saukta zināmās aprindās), labi sadzīvo ne tikai vēju, bet arī viļņu entuziasti. Mārtiņš Buls nocīnijās stundas trīs, taču beigu beigās tikai pāris reizes izdevās reāli uzsērfot. Cik nu tas reāli Latvijā ir iespējams. Taču pie zināmas neatlaidības var šo to izdarīt. Nav jau, protams, Maui, bet ar kaut ko ir jāsāk.
